Mēs sanācām kopā, lai dotu iespēju cilvēkiem trenēt angļu valodas runātprasmi pavisam vienkāršā un draudzīgā veidā.
TOOG English komanda ikdienas rada, attīstās, iedrošina viens otru darīt labu pasaulei.
Lai cilvēki ir droši, atvērti un gūst prieku runāt angliski!
dod labo pasaulei un cilvēkiem. Viņas gribasspēks un ticība idejām iedvesmo. Ieva ir TOOG dibinātāja un jau 16 gadus dara visu iespējamo, lai cilvēkiem vairotu prieku runāt angliski.
iedrošina ar savu sirsnību un vienmēŗ gatava jaunām idejām. Gūst prieku palīdzēt cilvēkiem sev apkārt. Fiona raksta TOOG stāstus, vada tiešsaistes sarunu grupas, rediģē citu autoru darbus, palīdz kā izrunas treneris.
atrod vietu jociņiem un neviens darbs nav par grūtu. Juris palīdz veidot TOOG tēmas, iedrošina dalībniekus sarunu grupās un vada mājmācību bērnu Zoomiņus.
uztver lietas ar lielu atbildības sajūtu, spēj patiesi aizskustināt klausītājus. Filips raksta TOOG stāstus un atbalsta sarunu grupu dalībniekus.
spēj lasīšanu padarīt aizraujošu un interesantu, lai bērni attīstītu savu runātprasmi pavisam priecīgā veidā. Artus raksta piedzīvojumiem bagātās TOOG Junior tēlu "Maya and Emil" epizodes un rediģē videomateriālus.
ir pozitīva, ar spēju uzmundrināt citus. Komunikācija ar cilvēkiem Līgai rada patiesu prieku. Līga ir tehniski praktiskais darba rūķis, kas palīdz procesiem ritēt raitāk, lai klienti saņemtu visas ziņas laicīgi.
Vislabākie cilvēki, kas palīdz citiem cilvēkiem jebkurā vecumā gūt prieku un brīvības sajūtu trenējot savu runātprasmi.
Lielisks veids, kā cilvēkiem lietot, trenēt un attīstīt savas uzkrātās zināšanas angļu valodā.
Mūsu dalībnieki novērtē iespēju, ka var atrasties sev drošā, ērtā un jebkurā vietā pasaulē, lai ne laiks, ne vieta nekad nav šķērslis būt kopā ar sarunu draugiem,
Pievienojies TOOG sarunām un Tev būs iespēja trenēt savu runātprasmi biežāk nekā līdz šim.
Angļu valodas apguve nav solo nodarbe. Cilvēks vislabāk attīsta savu runātprasmi, sazinoties ar citiem. Tikai esot kopā, tiek piedzīvotas īstas sarunas! Tev ir tikai jāsāk runāt, un tici, Tu runāsi un, pats labākais, jutīsies arvien brīvāk.
Lai TOOG komanda veidotos, sākumā Ievai bija svarīgi sajust atbalstu no savas ģimenes, kura, uzzinot par ideju, neiebilda un, laika gaitā redzot, ka Ieva rosās un darbojas ikvienā brīvā brīdī, saprata, ka būs vien jāpierod, jo tas nebeigsies – tas tikai turpināsies.
Tagad mazā Linda pavisam klusi un kautrīgi ir izaugusi par lielisku sarunbiedru gan savai ģimenei, draugiem, gan TOOG dalībniekiem un turpina savu aizraušanos ar angļu valodu gan brīvajā laikā, gan studējot par tulku.
Linda uz jautājumu par pievienošanos TOOG komandai atbildēja pilnīgā mieriņā: “Varu mēģināt!”
Lindas atbalsts ir bijis īpaši nozīmīgs idejas attīstīšanas sākuma posmā, gan radot pirmās trīs tēmas, gan atbalstot dalībniekus diskusiju grupu tiešsaistēs.
* nav informācijas, vai grāmatas tika izlasītas
** draudzeņu pulciņš aizvien vēl ir
Kad pašas dēls atnāk mājās un saka: “Mammu, es gribu spēlēt vijoli pie Fionas!”, tu pirmajā brīdī vari nodomāt, ka, iespējams, tā ir tikai pēkšņa iedoma. Kad uzzini, ka bērns ir visu pats skolā sarunājis, vijoļspēles skolotāja piekritusi un jau tiek plānots nodarbību grafiks, tad saproti, kaut kādam iemeslam, bet citam, bez “tiešām gribu spēlēt vijoli”, tur jābūt.
Pamazām iepazīstot Fionu tuvāk, Ievai bija skaidrs – Viņa arī gribētu kaut ko mācīties no Fionas. Smaids, kas silda, pozitīvisms, kas liek ļauties, un viedoklis, kas nomierina, jā, nomierina, ka viss ir ļoti labi un ja nav, tad tūliņ būs.
Dienā, kad dzima ideja par TOOG, tika zvanīts Fionai. Kad Ieva centās īsi stāstīt, bet tomēr bija gari un emocionāli un nav zināms, cik daudz Fiona no tā saprata, tad reakcija uz jautājumu par pievienošanos komandai bija – pacelti īkšķi uz augšu un izsacīti vārdi “Forša ideja!”.
Fiona paralēli darbam kā vijoļspēles pasniedzēja un dalībai dažādos koncertos raksta TOOG stāstus, vada tiešsaistes diskusiju grupas, rediģē citu stāstu autoru darbus un piepilda vienu no Ievas mazajiem sapnīšiem – trenēt britu izrunu.
Ir reizes, kad draugu draugi kļūst par taviem draugiem, un tieši tā notika laikā, kad Ieva, ciemojoties pie saviem draugiem „Zvannieku” mājās, satika tur viņu labu draugu Juri, kurš bija nesen pārcēlies no Austrālijas uz Latviju, lai baudītu pelnītu atpūtu.
Jau no pirmās tikšanās reizes Ieva saprata, ka ar šo kungu būtu patīkami parunāt biežāk. Jura plašā dzīves pieredze un vērtības, tajā pašā laikā neiztrūkstošais humors bija ļoti suģestējošs, vēloties iepazīt viņu vairāk. Un gluži kā būtu nolasījis domas, Juris piedāvāja Ievai, ka ikreiz, kad viņi tiktos, varētu sarunu veidot angļu valodā, ko viņi dara aizvien. Šajās sarunās Juris vienmēr Ievu māca būt mazāk paškritiskai un ļauties sarunai, tajā pašā laikā ik pa laikam pats speciāli lieto pa kādam “grūtajam” vārdam, kas Ievai liek saraukt pieri un no jauna apzināties, ka, neskatoties uz gandrīz piecpadsmit gadu pieredzi angļu valodas mācīšanā citiem, ir tik daudz vēl nezināmu vārdu, izteicienu, kurus apgūt.
Juris bija pirmais, kuram Ieva zvanīja, lai lūgtu palīdzību. Juris atbildēja: “Varu, varu, tikai šonedēļ man ir vēl šis tas jāsadara!” Ieva otrā telefona galā ieķiķinājās un piebilda: “Man jau ar vēl kādu laiciņu vajag pirms starta!”
Juris paralēli atpūtai raksta stāstus, rediģē citu stāstu autoru darbus, atbalsta dalībniekus diskusiju grupu tiešsaistēs.
Līdzīgi kā jebkurš koks, milzu toog sāk dzīvi pavisam mazs, turpina augt liels un, iespējams, ar laiku pārspēj citus sev radniecīgos kokus. Gluži kā mēs, cilvēki.
Reiz Ieva, uzsākot darbu skolā, pirmo reizi satika Filipu, kurš tolaik mācījās sākumskolā. Pirmo reizi ieejot Filipa klasē, varēja novērot spriganu un aktīvu zēnu, kurš pats uzreiz noteica, ka esot otrais labākais angļu valodā aiz vienas meitenes. Tobrīd Ieva tik pasmaidīja. Darbs ar šo klasi turpinājās līdz 5.klasei, un jau to gadu laikā Ieva pamanīja, ka Filips ne tikai ievērojami audzis savās angļu valodas prasmēs, bet arī ir pārāks par citiem vienaudžiem mācību darbā, uzņēmībā un attieksmē gan pret darbu, gan apkārtējiem cilvēkiem. Vienā no angļu valodas stundas beigām Ieva uzrunāja visu klasi, ka ir iespēja pieteikt savu dalību angļu valodas stāstu konkursā, kur, sagaidot Latvijas simtgadi, skolēni tika aicināti rakstīt par to, kas ir pats labākais Latvijā. Nākamajā stundā Filips bija pirmais, kurš nolika savu stāstu uz skolotājas galda, kuru vēlāk skolotāju istabā, maliņā nolīdusi, Ieva lasīja ar pārsteiguma pilnām acīm un konstatēja:“ Tas puisis tiešām šo uzdevumu bija uztvēris nopietni.” Arī konkursā viņš parādīja lielisku sniegumu – tik viegli un brīvi runājot savu stāstu. Šie ir tie brīži, kad skolotāja darbs kļūst priecīgāks, redzot, ka jaunais cilvēks vienkārši uzdrīkstas un dara, ir motivēts, cenšas un, pats galvenais, vēlas uzzināt un darīt vairāk.
Kādam laikam aizritot, Filips atkal tika uzrunāts uzrakstīt kādus stāstus angļu valodā, tikai šoreiz, lai palīdzētu veidot TOOG tēmas. Filips jau atkal bija gatavs uzdrīkstēties pamēģināt ko jaunu un uz jautājumu par pievienošanos komandai atbildēja īsi un tieši: “Es varu!”
Tagad Filips paralēli mācībām ģimnāzijā raksta TOOG stāstus un atbalsta dalībniekus diskusiju grupu tiešsaistēs.
Pirkumu grozs ir tukšs.
